uzbrukt

Latvian

From uz- +‎ brukt.

uzbrukt (intransitive, 1st conjugation, present uzbrūku, uzbrūc, uzbrūk, past uzbruku)

Conjugation of **uzbrukt**
	indicative (īstenības izteiksme)					imperative (pavēles izteiksme)
		present (tagadne)	past (pagātne)		future (nākotne)	imperative (pavēles izteiksme)
1st person sg	es	uzbrūku	uzbruku		uzbrukšu	—
2nd person sg	tu	uzbrūc	uzbruki		uzbruksi	uzbrūc
3rd person sg	viņš, viņa	uzbrūk	uzbruka		uzbruks	lai uzbrūk
1st person pl	mēs	uzbrūkam	uzbrukām		uzbruksim	uzbruksim
2nd person pl	jūs	uzbrūkat	uzbrukāt		uzbruksiet, uzbruksit	uzbrūciet
3rd person pl	viņi, viņas	uzbrūk	uzbruka		uzbruks	lai uzbrūk

renarrative (atstāstījuma izteiksme)				participles (divdabji)
present	uzbrūkot			present active 1 (adj.)		uzbrūkošs
past	esot uzbrucis			present active 2 (adv.)		uzbrukdams
future	uzbrukšot			present active 3 (adv.)		uzbrūkot
imperative	lai uzbrūkot			present active 4 (obj.)		uzbrūkam
conditional (vēlējuma izteiksme)				past active		uzbrucis
present	uzbruktu			present passive		uzbrūkams
past	būtu uzbrucis			past passive		uzbrukts
debitive (vajadzības izteiksme)				nominal forms
indicative	(būt) jāuzbrūk			infinitive (nenoteiksme)		uzbrukt
conjunctive 1	esot jāuzbrūk			negative infinitive		neuzbrukt
conjunctive 2	jāuzbrūkot			verbal noun		uzbrukšana